mēdīties
mēdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Mēdīt kādu.
Piemēri«Un neviens ne pēc kāda šņabja nav braucis.» - «Jā.» - «Jā, jā,» tēvocis mēdījās, «vai tu maz apjēdz, kāpēc saki savu «jā»?»
1.1.Mēdīt citam citu.
PiemēriBērni mēdās.
Avoti: 5. sējums