mēgt
mēgt mēdzu, mēdz, mēdz, pag. mēdzu; trans.; savienojumā ar verba nenoteiksmi.
1.Norāda, ka darbību veic parasti, bieži.
PiemēriBrīvdienās viņš mēdza ilgi gulēt.
Stabili vārdu savienojumiMēdz būt.
1.1.Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
PiemēriSienas mēdz krāsot ar līmes un eļļas krāsām..
1.2.Būt paradušam (ko darīt).
PiemēriMātei klētī skapī bija skārda bundžiņa ar lielu zābaku un mazu pērtiķīti uz vāciņa. Lūdzu, lai viņa bundžiņu man atdāvina. Bet viņa.. atteica, kā to vienmēr mēdza: «Kad izaugsi lielāks.., tad dabūsi.»
Avoti: 5. sējums