mēgt
mēgt mēdzu, mēdz, mēdz, pag. mēdzu; trans.; savienojumā ar verba nenoteiksmi.
1.Norāda, ka darbību veic parasti, bieži.
PiemēriBrīvdienās viņš mēdza ilgi gulēt.
- Brīvdienās viņš mēdza ilgi gulēt.
- Tai brīdī izgaisa no prāta.. izmocītā māte, kura ik gadu mēdza laist pasaulē pa bērnam.
- ..Jēkabsons darīja to, ko šādā laikā sētnieki mēdz darīt, - tas tīrīja no ietvēm sniega un ledus žurgu.
- Vēl lielāka krāsu dažādība ir minerālam fluorītam.. Visbiežāk tas mēdz būt violets..
Stabili vārdu savienojumiMēdz būt.
- Mēdz būt — Ir parasti, bieži.
1.1.Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
PiemēriSienas mēdz krāsot ar līmes un eļļas krāsām..
- Sienas mēdz krāsot ar līmes un eļļas krāsām..
- Mēdz teikt, ka savas mājas īsto vērtību izjūtot vienīgi tālu zemju ceļotāji un jūrnieki.
- Mēs tikāmies apstākļos, kādos parasti nemēdz stādīties priekšā, un viņš neminēja nedz savu vārdu, nedz uzvārdu..
1.2.Būt paradušam (ko darīt).
PiemēriMātei klētī skapī bija skārda bundžiņa ar lielu zābaku un mazu pērtiķīti uz vāciņa. Lūdzu, lai viņa bundžiņu man atdāvina. Bet viņa.. atteica, kā to vienmēr mēdza: «Kad izaugsi lielāks.., tad dabūsi.»
- Mātei klētī skapī bija skārda bundžiņa ar lielu zābaku un mazu pērtiķīti uz vāciņa. Lūdzu, lai viņa bundžiņu man atdāvina. Bet viņa.. atteica, kā to vienmēr mēdza: «Kad izaugsi lielāks.., tad dabūsi.»
- ..Jūs mani piekrāpāt, no tiem pusteikumiem, ko Jums toreiz pateicu, iztaisīdams nezin ko. Tā jau dažs labs no jums mēdz.
Avoti: 5. sējums