mēlgalis
mēlgalis -ļa, v.
mēlgale -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Zobgalis. Arī pļāpa.
PiemēriDažreiz.. puiši mēlgaļi par to zobojās, ka Silmežu Trīnei esot vecmodes vārds..
- Dažreiz.. puiši mēlgaļi par to zobojās, ka Silmežu Trīnei esot vecmodes vārds..
- Saruna ar Viktoru ir pacēlusi Silvas omu. Kaut viņa it labi zina, kāds tas melotājs, tomēr glaimi skan brīnumaini arī no mēlgaļa mutes.
Avoti: 5. sējums