Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mēlnesis
mēlnesis -ša, v.
mēlnese -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
Piemēri«..muiža uzklausīja visādus mēlnešus un lišķus. Tā attīstījās apmelošana un skaudība,» Sēlis nopietni iebilda.
  • «..muiža uzklausīja visādus mēlnešus un lišķus. Tā attīstījās apmelošana un skaudība,» Sēlis nopietni iebilda.
  • It kā es būtu sazin kāda mēlnese, sazin kāda tenku kule, kura skrien pa pagastu, bārstīdama visu, kas uz mēles.
  • ..Ragainiete tā lielākā mēlnese. Tā tās pļāpas visvairāk izplata.
Avoti: 5. sējums