mērkt
mērkt mērcu, mērc, mērc, pag. mērcu; trans.
1.Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu. Arī gremdēt1.
PiemēriMērkt karoti zupā.
Stabili vārdu savienojumiMērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs.
1.1.Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriMērkt zirņus.
1.2.Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
PiemēriMērkt spalvu tintē.
Avoti: 5. sējums