mērs1
mērs -a, v.
1.Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko). Arī mērvienība.
PiemēriGaruma mērs.
- Garuma mērs.
- Tilpuma mērs.
- Dziļuma mērs.
- Masas mērs.
- «Caurmērā varbūt vairāk arī nesanāks kā pudu piecdesmit no hektāra,» viņš pārgāja uz citiem svara mēriem.
- pārn. Tas viss bijis tik sen, bet dīvaini, ka sirds neko neaizmirst. Tā nemēro laiku ar dienām un gadiem, bet ar kādu īpašu, savu mēru.
- pārn. «Mēs viņiem [muižniekiem] atmērosim ar tādu mēru, kā mums mērīts.»
- pārn. Paliks tieši tik, Cik katrs ir paguvis. Nežēlīgs ir mērs, kas mērī Plašumu, dziļumu, smagumu.
- Kara kalēji taisīja pakavus tāpat pēc acu mēra un sita tikai klāt, lai drusku lielāks vai mazāks.
- Lielās Franču revolūcijas laikā dzimusī metriskā mēru sistēma palēnām iekaroja visu pasauli.
Stabili vārdu savienojumiAcu mērs. Metriskā mēru sistēma. Mēra vienība.
- Acu mērs — Acumērs.
- Metriskā mēru sistēma — Metriskā mērvienību sistēma.
- Mēra vienība — Mērvienība.
1.1.Lielums, ko konstatē mērījot. Izmērs (1).
PiemēriViņa garais kokvilnas kamzolis likās ne pēc viņa mēra šūts - platās krunkās tas nokārās uz zemi..
- Viņa garais kokvilnas kamzolis likās ne pēc viņa mēra šūts - platās krunkās tas nokārās uz zemi..
- Reiz taču arī es [skolniece] varēšu iegādāties kurpes pēc mēra un pēc sava prāta.
- Citam bedri rakdams, ņem mēru pie sevis paša..
- ..vajag noņemt mašīnas sliedes mēru.
Stabili vārdu savienojumi(No) ņemt mēru.
- (No) ņemt mēru — (no)mērīt (ko).
2.Priekšmets garuma mērīšanai.
PiemēriAr burvju mākslinieka veiklību viņa rokās parādījās centimetra mērs. «Tā, mani kungi, pēc nedēļas katram būs uzvalks un mētelis.»
- Ar burvju mākslinieka veiklību viņa rokās parādījās centimetra mērs. «Tā, mani kungi, pēc nedēļas katram būs uzvalks un mētelis.»
- Satinamie mēri sastāv no ripveida metāla vai ādas kārbas, kurā satīta audekla vai metāla mērlente ar centimetru iedaļām... Satinamos mērus lieto garuma mērīšanai.
- Auguma mērs sastāv no koka dēlīša, kuram piestiprināta vertikāla, centimetros iedalīta lata..
- Salokāmos metru mērus izgatavo no koka, niedras vai metāla..
- Collu mēru izvilcis, [ratnieks] pārmeta ratiem šķērsām, tad gareniski un padomāja.
Stabili vārdu savienojumiCollu mērs. Metra (retāk metru) mērs.
- Collu mērs — Collmērs.
- Metra (retāk metru) mērs — Metramērs.
2.1.Priekšmets tilpuma mērīšanai. Šāda priekšmeta saturs.
PiemēriKviešu mērs.
- Kviešu mērs.
- Baznīckungs steidza ieliet viņai vēl otru mēru.
- Un viņš dzēra ar, cik tik spēdams. Mēru pēc mēra tukšodams, tas beidzot aizmirsa dzeršanas svarīgo iemeslu un padevās savai dzērāju prātniecībai.
- «Mans mērs ir pilns. Vairāk ciešanu un pazemojuma dzīve tur nevar ieliet.»
- Tik tad es reiz šauteni likšu, Kad pilns būs mans atriebes mērs.
- Kaut kas bija jādara, citādi es zaudētu jebkādu cilvēka vērtības sajūtu. Pacietības mērs bija pilns.
Stabili vārdu savienojumi(Pacietības) mērs ir pilns. Lietus mērs.
- (Pacietības) mērs ir pilns — Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Lietus mērs — Lietusmērs.
3.Mēraukla. Arī kritērijs.
PiemēriMeži - Latvijas zaļais zelts. Cik vienkārši - viss tiek mērīts ar zeltu. Tas ir augstākais vērtības mērs.
- Meži - Latvijas zaļais zelts. Cik vienkārši - viss tiek mērīts ar zeltu. Tas ir augstākais vērtības mērs.
- Vienam pavisam citas prasības, Pavisam citi mēri, Viņš ar vienīgā dēla acīm Citādi pasauli vēro.
- Var mēriem savādākiem katru [cilvēku] mērot - Viens mūžībai, otrs - tikai viegla skaida.
4.Apjoms, daudzums. Pakāpe, robeža.
PiemēriZināšanu mērs.
- Zināšanu mērs.
- ..problēmu izvirzījuma dziļums un aktualitāte rada estētisku prieku, sajūsmu par mākslinieka pilsoniskuma mēru, kura dēļ mēs esam ar mieru piedot zināmu formas nepilnību.
- ..katra cilvēka varēšanai un stiprumam ir savs mērs kā traukam tilpums..
- Tautas mākslā tagad tika meklētas būtiskas pamatiezīmes.., ievērojot mākslinieciskā mēra izjutu.
- Mēra sajūtai un taktam ir viens un tas pats pamats: smalkjūtība un laba audzināšana.
- «Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs.»
- Cilvēkam ir lielā mērā šī ērmotā dabas īpašība: skatīties allaž sava nostaigātā ceļa pēdās un tur gudrot pārpārim, kā vajadzēja kāju likt..
- ..ir ģimenes, kur gandrīz visi ģimenes piederīgie lielākā vai mazākā mērā slimo ar sirdi.
- Salīkusi mugura, uzrauti pleci, nokārta galva ne mazākajā mērā neatbilst mūsu priekšstatiem par cilvēka skaistumu.
- Tautas dziesmas šo senā karotāja un pirmatnējā mednieka drosmes tēlojumu saglabājušas daudz mazākā mērā nekā pasakas un teikas.
- Pirmo gadu periodikā savus darbus iespiest reālistiskā virziena stāstnieki un dzejnieki varēja tikai nelielā mērā.
- «Es - krāpu!» viņš iesaucās augstākā mērā izbrīnījies un nemaz nesamulsis.
- «Tev zināmi visi, kas pieder pie organizācijas. Tu vari ievērojamā mērā mīkstināt savu [apcietinātā] likteni - -»
- Impulsīvs, sprikstošs dialogs ir paša Upīša komēdijās pilnā mērā.
- Zaru nodarināšana meža izstrādē ir vienīgais darbs, kas vēl nav pienācīgā mērā mehanizēts.
- ..iekāpšana atpakaļ laivā ir zināmā mērā neērta, varētu pat sacīt - apgrūtinoša.
- Akadēmiķis Roberts Vīlerts bija zināmā mērā pieradis pie Kārkles pārspīlētajiem, dažkārt pārsteidzīgajiem spriedumiem.
Stabili vārdu savienojumiAugstākā mērā. Ievērojamā mērā. Lielā mērā.
- Augstākā mērā — Augstākajā pakāpē.
- Ievērojamā mērā — Ievērojami (4).
- Lielā mērā — Lielā, ievērojamā pakāpē.
- Lielākā vai mazākā mērā — Vairāk vai mazāk.
- Mazākā mērā — Mazāk.
- Mēra attieksme val. — Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
- Mēra izjūta (arī sajūta) — Spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- Ne mazākā (arī ne mazākajā) mērā — Nemaz, it nemaz.
- Nelielā mērā — Mazliet.
- Pienācīgā mērā — Pietiekami. Diezgan (2).
- Pilnā mērā — Pilnīgi.
- Zināmā mērā — 1. Diezgan (1).2. Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
- Zināt mēru — Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Stabili vārdu savienojumiAr mēru. Bez mēra, arī bez gala un bez mēra. Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram.
- Ar mēru idioma — Tik daudz, cik vajag, pietiekami. Arī mēreni.
- Bez mēra, arī bez gala un bez mēra idioma — 1. Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).2.sar. Ļoti, ārkārtīgi.3. Lielā skaitā, ļoti daudz.
- Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram idioma — 1. Pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt).2.sar. Ļoti, ārkārtīgi.
- Pieņemt mērus idioma — nevēl. Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
- Soda mērsjur. — Oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
Avoti: 5. sējums