mētāties
mētāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
PiemēriZēni klasē mētājas ar papīriem.
1.1.pārn. Rīkoties (ar ko) nevērīgi, arī izšķērdīgi.
Piemēri«Viņa [skolotāja] ar piezīmēm nemētājas, un, ja reiz ierakstīja, tāds Bambāns to ir simtkārt pelnījis.»
1.2.pārn. Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
PiemēriSarkanarmieši bija pacilāti, mētājās asprātībām un jokiem un nevairījās no sarunām ar iedzīvotājiem..
2.Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
PiemēriMētāties gultā no vieniem sāniem uz otriem.
2.1.Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
PiemēriMētāties no viena istabas gala uz otru.
2.2.Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas mētājas gar sāniem.
2.3.Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
PiemēriĶimens, sarunā iekarsdams, mētājās ar rokām.
2.4.pārn. Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
PiemēriKaspara domas mētājās kā kaija vētrā. Ja Ferdinands dvīņus jau pamanījis, tad viss pagalam! Viss?
3.parasti 3. pers. Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriRati grabēdami mētājās pa nelīdzeno ganu ceļu.
3.1.Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem). Tikt mētātam.
PiemēriSkaida mētājas viļņos.
4.parasti 3. pers. Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
PiemēriDokumenti mētājas atvilktnē.
5.Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
PiemēriMētāties gadiem pa pasauli.
6.parasti 3. pers.; pareti Vairākkārt parādīties (par gaismu).
Piemēri..uznāk vakars. Gaiss pilns tvaiku un spiedošas kvēles... Rūsa mētājas pa malu malām, gausa un sarkana..
Stabili vārdu savienojumiMētājas (apkārt) kā veca nauda. Mētāties apkārt. Mētāties pa zemi (arī zemē).
Avoti: 5. sējums