mētrājs
mētrājs -a, v.
Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
PiemēriSlapjais mētrājs.
- Slapjais mētrājs.
- Mētrājs sastopams dažāda rūp juma velēnu vidēji vai stipri podzolētā valgā smilts augsnē uz smilts pamatnes.
- Ziemeļlatgales pacēlumā aug samērā daudz mežu. Valdošais meža tips ir vēris, rietumdaļā - mētrājs.
- No skuju koku mežiem visizplatītākais ir sils, priežu mētrājs un egļu vēris.
Stabili vārdu savienojumiPriežu mētrājs.
- Priežu mētrājs — Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
Avoti: 5. sējums