mīcīties
mīcīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
PiemēriRakšana gadījās pavasarī slapjā laikā, kad nācās mīcīties pa dubļiem..
- Rakšana gadījās pavasarī slapjā laikā, kad nācās mīcīties pa dubļiem..
- Sniega miltos un dūņu mīklā kājas mīcās gaužām nevarīgi.
- ..dubļos mīcās vēl divas trīs mašīnas un ledū ielūzis traktors.
1.1.Mīdīties (parasti pa slapju, dubļainu vietu).
PiemēriTeļi mīcās pa pielijušo aploku.
- Teļi mīcās pa pielijušo aploku.
2.Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
PiemēriAlsters, dziļi pār galdu sakucis, ilgi maisa un šķaida kartupeļus kopā ar mērci. Tā mīcīties pa šķīvi katrā ziņā nav īsti labi un pareizi.
- Alsters, dziļi pār galdu sakucis, ilgi maisa un šķaida kartupeļus kopā ar mērci. Tā mīcīties pa šķīvi katrā ziņā nav īsti labi un pareizi.
3.Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
PiemēriNelielā istabā mīcās pūlis dancotāju..
- Nelielā istabā mīcās pūlis dancotāju..
- Pārzinim pagalam nepatīk, ka bērni [skolā] iet, varzām kopā saķērušies, mīcās pa kaktiem..
4.Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
PiemēriUgunis kurdams kukņā, viņš jau tur mīcās vienādi.
- Ugunis kurdams kukņā, viņš jau tur mīcās vienādi.
- «Varbūt nemaz nebraucam uz Ļeņingradu?» Matroži neuzticīgi vēroja stūrmani. Ko varēja zināt - varbūt ar nolūku tā mīcās, izmanto miglu savā labā?
- sal. Traleris it kā mīcās uz vietas, laikam izmet tīklus..
- pārn. Pēc laiciņa atvērās priekšnama durvis un lēni soļi, it kā vilcinādamies un gaidīdami viesu saņēmējus, mīcījās pa priekšnamu. Sievietes balss paklusu teica: «Ej nu tu papriekšu ..»
Avoti: 5. sējums