Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīkla2
mīkla -as, s.
1.Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
PiemēriMīklu minēšana.
  • Mīklu minēšana.
  • Mīklas atminējums.
  • Atminiet manu mīklu!
  • Jautājumu mīklas.
  • Uzdevumu mīklas.
  • Burtu mīklas.
  • Zilbju mīklas.
  • Mīklas visām tautām ir bijušas gudrības pārbaudīšanas līdzeklis.
  • Ir tautā tāda mīkla: «Veca, veca māmiņa, - kurš nāk, tas paglauda.» Šī māmiņa ir krāsns.
  • ..visbiežāk uzdodam viens otram mīklas: «Maza maza sieviņa - simts miču galvā. Kas tas ir?» Baumanis uzdod. «Kāpostu galviņa,» uz reizi atsaku, jo tā vairs nav jauna mīkla.
  • ..slimnieks Vedings.. vicināja žurnālu ar krustvārdu mīklu. «Doktor, sakiet lūdzu - kas tas ir.. «ilgstošs prieka un pacilātības stāvoklis» ar pieciem burtiem?»
Stabili vārdu savienojumiKrustvārdu mīkla.
2.Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
Piemēri«Vēl šodien nesaprotu, kā Ruta varēja iziet pie viņa. Tā man ir mīkla.»
  • «Vēl šodien nesaprotu, kā Ruta varēja iziet pie viņa. Tā man ir mīkla.»
  • Kādēļ Anna.. kļuvusi vienaldzīga pret viņa darbu, bet slēpj to? Kas viņas dzīvē noticis?.. Viņš labprāt tagad atgrieztos mājās, lai noskaidrotu šo mīklu.
  • ..Mendeļejevs pievērsās retināto gāzu pētījumiem, domādams tā atrisināt pasaules ētera mīklu..
Avoti: 5. sējums