Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīklainība
mīklainība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mīklains [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriProtams, dziļdomībai gan ir arī savas robežas. Tā nedrīkst pārvērsties par mīklainību. Ja metafora kļūst par mīklu, tā vairs nespēj veikt nekādu māksliniecisku lomu..
Avoti: 5. sējums