Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīksts
mīksts -ais; s. -a, -ā
mīksti apst.
1.Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets2.
PiemēriMīksta mīkla.
  • Mīksta mīkla.
  • Mīksta masa.
  • Mīksta koksne.
  • Mīksts metāls.
  • Grāmata mīkstos vākos.
  • Gumija sasilstot kļūst mīksta un viegli padodas.
  • Logi sapuvuši.. Dažās vietās koks tik mīksts, ka ar pirkstu var izdurt cauri.
  • Pēc cietības izšķir mīkstās un cietās skrotis. Mīkstās skrotis izgatavo no tīra svina vai ar niecīgu citu metālu piejaukumu..
  • Vieglāk apstrādāt mīkstu stiepli, tā nelūst.
  • pārn. «Vai tu rimsies!» lēkādams uz vienas kājas, jo otru vairs nebija kur likt, kliedza otrais. «Es tevi tā nozvetēšu, ka tu paliksi mīksts!»
Stabili vārdu savienojumiMīksts zīmulis.
1.1.Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
PiemēriMīksta augsne.
  • Mīksta augsne.
  • Mīksts māls.
  • Mīksts ceļš.
  • Sniegs bija pavisam mīksts, sajaucies ar kādreiz nokaisītajām dzeltenajām smiltīm..
  • Ivars pārlēca pāri grāvim un sāka skriet pa mīkstu, pielijušu pļavu.
  • Daža [šķemba] rūkdama un kaukdama aizspurdza tālu, lai ieurbtos mīkstajā purvā..
  • Katru darbu, ko traktorists paveicis, vienkāršības dēļ pārrēķina mīkstā aruma hektāros.
Stabili vārdu savienojumiMīkstais arums.
  • Mīkstais arums — Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
1.2.Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu). Tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
PiemēriMīksts audums.
  • Mīksts audums.
  • Mīksta vate.
  • Mīksta aitāda.
  • Mīksts paklājs.
  • Mīksti cimdi.
  • Mīksts kažoks.
  • No blakus telpas mīkstās kurpēs nedzirdami bija ienākusi Ieviņa.
  • Tad viņa [vecmāmiņa] ielika sauju vilnas starp dēlīšiem un tik ilgi sukāja, kamēr vilna kļuva mīksta kā vate.
  • pārn. ..aizcietušies graudi [pēc lietus] ar skubu izlaiduši spēcīgus asnus, visa nogāze pēkšņi kā ar mīkstu vadmalu noklāta.
1.3.Tāds, kas nav grods.
PiemēriMīksts pavediens.
  • Mīksts pavediens.
  • Spodrajiem dūrieniem piemērotākais izšujamais materiāls ir mīksti vērpti linu vai kokvilnas diegi. Lielāku efektu panāk, lietojot zīda diegus.
1.4.Tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.). Ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.).
PiemēriMīksts dīvāns.
  • Mīksts dīvāns.
  • Mīksts krēsls.
  • Mīksts matracis.
  • Mīksta gulēšana.
  • Mīksta sēdēšana.
  • ..Ligiju spēji sagrāba vēlēšanās jau atrasties automašīnā, atslīgt mīkstajā sēdeklī, aizvērt acis, nedomāt neko..
  • Madei.. negribējās kāpt laukā, kad ormanis pieturēja pie cepuru veikala: tik mīksti bij sēdēt ratos, tik viegli un šūpojoši vizināja pa kaltiem akmeņiem bruģēto ielu!
  • Andrejs ierakās skaidās un jutās silti, mīksti kā uz pēļa.
  • Mīksto mēbeļu ražošanai vajadzīgi atsperu bloki.
Stabili vārdu savienojumiMīkstas mēbeles.
1.5.Tāds, kurā ir ērtas, polsterētas sēdvietas, guļvietas (par transportlīdzekļiem).
PiemēriMīkstais vagons.
  • Mīkstais vagons.
  • Atgriežoties pēc.. ceļojuma atpakaļ uz Magadanu, mēs braucām naktī ar mīksto.. autobusu no Debinas.
1.6.Tāds, kam nav asu locījuma vietu (piemēram, par krokām).
PiemēriTo [tuniku] valkā ar vilnas auduma biksēm.. un pieguļošu svīteri, kam ir pašreiz vismodernākā mīkstās krokās atlocīta golfa apkakle..
  • To [tuniku] valkā ar vilnas auduma biksēm.. un pieguļošu svīteri, kam ir pašreiz vismodernākā mīkstās krokās atlocīta golfa apkakle..
  • ..tērpiem visraksturīgākais ir plastiskums, mīksti krokojumi, ko veido gan gar kakla izgriezumu, gan jostas vietā vai pat uz gurniem.
  • Augšdaļas pievilkums [kleitai] veido mīkstu pārkritumu, svārki taisni, šauri.
1.7.Tāds, kas noris bez ievērojamas (kādas vielas, vides) pretestības (par darbību, procesu).
PiemēriNu jau aizvēja vietās novilktas sniega vīles. Gājēju kājas mīksti grimst..
  • Nu jau aizvēja vietās novilktas sniega vīles. Gājēju kājas mīksti grimst..
  • «..tu negrūd ar varu [ātruma pārslēdzēju]! Tas ir jājūt. Lai slīd iekšā tik mīksti kā nazis sviestā.»
  • pārn. ..asaras klusi kāpa viņam [ķēniņam] acīs kā silts zilgans ziemas prieks, kurš paceļas no balti nosniguša dārza un mīksti spiež pieri.
2.Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest (par audiem). Tāds (cilvēka vai dzīvnieka organismā), ko veido šādi audi.
PiemēriMīksts kauls.
  • Mīksts kauls.
  • anat. Mīkstās aukslējas.
  • Ar ultraskaņas palīdzību iespējams noteikt mīksto audu un kaulu audu struktūras defektus..
  • Klīniskās izpausmes ir pēkšņs asins izplūdums starp smadzeņu mīkstajiem apvalkiem vai smadzeņu vielā..
2.1.Tāds, kas nav stingrs, raupjš (par ādu). Tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
PiemēriMīksta sejas āda.
  • Mīksta sejas āda.
  • Rokas tev ir gluži mīkstas..
  • Sevišķi mazie kumeliņi man patīk. Tādi mīlīgi. Purniņi mīksti kā no samta..
2.2.Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām). Tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
PiemēriMīksts cālēns.
  • Mīksts cālēns.
  • Vanadziņš nebij putnēns, bet tāds pats cilvēku bērns mazām, žiglām kājelēm, augu dienu nosmulētu mutīti un mīkstiem, linu dzelteniem matiem kā daudzi citi bērni viņa vecumā.
  • «Nu, sunīt?» Laura čukstus sacīja un pieliekusies pabužināja kucēna mīksto spalvu.
  • Tikko [pīļu] mazuļi [pēc izšķilšanās] nedaudz apžūst, tie kļūst pavisam citādi - mīksti, pūkaini kā dzelteni kamoliņi.
2.3.sar. Tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Piemēri..viņa [Tusnelda] bija smuka un sārta.., mīksta kā piena kunkulis..
  • ..viņa [Tusnelda] bija smuka un sārta.., mīksta kā piena kunkulis..
  • Konditorejā aiz letes sēdēja un adīja apaļa, mīksta dāma.
  • «Līdz sestajai klasei mēs [klases biedri] viņu saucām par tesmeni!» Rambam paspruka. «Tāpēc ka viņš bija tāds mīksts un apaļš.»
2.4.Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
PiemēriMīksts stublājs.
  • Mīksts stublājs.
  • Mīksts grauds.
  • Mīksts atāls.
  • Mīksta sūna.
  • Par stacijas eglēm nebij ko runāt, tāpat vējš katru gadu aplauza tos mīkstos kokus, mežiņš pats sadila acīm redzot.
  • Maija un jūnija mēnešos ļoti liela uzmanība jāpievērš lapu dārzeņu izmantošanai, kas šajā laikā ir visvērtīgākie, jo lapas vēl maigas un mīkstas..
  • Mārīte ripo pa āboliņa sprogainajām galviņām, pa kaķpēdiņu mīkstajiem spilventiņiem.
Stabili vārdu savienojumiMīksts kā lūks.
2.5.ar not. galotni. Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
PiemēriMīkstie kvieši.
  • Mīkstie kvieši.
  • Mīkstās madaras.
  • Klajās vietās, sevišķi gar grantētiem lielceļiem un upju ielejās, aug.. mīkstā roze..
  • Mīkstā lāčauza ir vidēja auguma skrajceru stiebrzāle.
2.6.Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
PiemēriMīksta gaļa.
  • Mīksta gaļa.
  • Mīksta maize.
  • Mīksts siers.
  • Mīksts ābols.
  • Plāceņi gan bij no miežu miltiem, bet Kalviciene prata tos izcept mīkstus kā vilnu - vismaz Osiene pati to tā apgalvoja.
  • ..Sulīgas, mīkstas un saldas Pīlādža ogas nāk galdā.
  • Pusmīkstiem dārzeņiem pieliek ķimenes, eļļu.. un sautē mīkstus.
Stabili vārdu savienojumiMīksta ola.
3.Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
PiemēriMans raksturs vēl nav norūdījies, tas vēl mīksts kā vasks: stiep, loki un spaidi, kā gribi.
  • Mans raksturs vēl nav norūdījies, tas vēl mīksts kā vasks: stiep, loki un spaidi, kā gribi.
  • Brigadieris - mīkstas dabas cilvēks, bez stingrākas uzstājības. Pašu cilvēks, kas negrib ar savējiem saķerties, ar radiem naidoties.
3.1.Par cilvēku.
Piemēri..Austra [mašīnrakstītāja] uzstājās, jo zināja, ka pēc šampanieša Ceplis būs mīksts kā vasks, ar kuru viņa rīkosies pēc patikas.
  • ..Austra [mašīnrakstītāja] uzstājās, jo zināja, ka pēc šampanieša Ceplis būs mīksts kā vasks, ar kuru viņa rīkosies pēc patikas.
  • ..priekšsēdētāja vietnieks - pilnīgs atturībnieks - tomēr izrādījās par mīkstu un neuzņēmīgu radikāliem pasākumiem.
  • ..vēlīgi [Osis] noskatījās dēlam pakaļ. Deviņpadsmit gadi, zaļš un mīksts vēl, bet savā vietā nags tomēr.
3.2.Noguris, bezspēcīgs.
Piemēri..Jānis ir nolocījies gluži mīksts.
  • ..Jānis ir nolocījies gluži mīksts.
4.Samērā mērens, neliels (piemēram, par sodu).
PiemēriMīksts sods.
  • Mīksts sods.
  • Mīksts tiesas spriedums.
4.1.Tāds, kas nav ass, bargs (par izturēšanos, rīcību, runu).
PiemēriMīksti izteikties.
  • Mīksti izteikties.
  • ..Alīda mīkstākus vārdus nemeklē. Kas trāpās uz mēles, tas labs.
  • Cik asi, piemēram, Jūlija Skaidrīte - Ieva nocirta savu: «Labdien!» - ar uzsvaru uz pēdējo zilbi, un cik mīļi, labvēlīgi Bertas Rūmnieces balss glaudās atnācējai klāt ar mīkstu: «Labdien, labdien,» - uzsverot pirmās zilbes.
4.2.pareti Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriArnolds:.. jums trūkst visas mīkstākās jūtas, jūs pazīstat tikai varu.
  • Arnolds:.. jums trūkst visas mīkstākās jūtas, jūs pazīstat tikai varu.
  • Savāda mīksta jūsmība viņu apņem kā remdena straume.
5.Kluss, klusināts, arī maigs (par skaņām).
PiemēriPriekšnamā šķindēja un vidžināja jaunas sievietes smiekli, tiem atsaucās zems bass un mīksts, sievišķīgs tenors.
  • Priekšnamā šķindēja un vidžināja jaunas sievietes smiekli, tiem atsaucās zems bass un mīksts, sievišķīgs tenors.
  • Zem kājām mīksti čirkstēja siltas smiltis..
  • Dziesmas melodija un vārdi mīkstiem kaķa soļiem slīd starp cilvēkiem, padarīdama dažu paskarbu seju domīgu, citu bērnišķīgi naivu.
6.Tāds, kas nav spožs, spilgts (piemēram, par gaismu).
PiemēriPlaša un spilgta bija šī aina rietošās saules mīkstajā gaismā.
  • Plaša un spilgta bija šī aina rietošās saules mīkstajā gaismā.
7.Samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam).
PiemēriMīksta ziema.
  • Mīksta ziema.
  • Mīksts gaiss.
  • Laiks atmeties mīksts. Tek jumti. Pik! Pik! Piles ir milzīgi lielas un smagas.
  • Kadiķīši mirdzēja jaunā zaļumā, lielā priede locījās mīkstā vējā.
Stabili vārdu savienojumiMīksti snigt.
8.Tāds, kas nav spilgts, krass, kontrastains (piemēram, par līnijām, formām).
PiemēriMāksliniekam raksturīgas arī mīkstas, smalkām niansēm bagātas pārejas no tumšā uz gaišo, nosacīti tās varētu saukt par krāsainām.
  • Māksliniekam raksturīgas arī mīkstas, smalkām niansēm bagātas pārejas no tumšā uz gaišo, nosacīti tās varētu saukt par krāsainām.
  • «Mēs esam slaidākais pāris,» Ivars nodomāja. Viņa ēna bija pāri citām, īss matu ezītis, mazliet ieplacināts boksera deguns, uz priekšu pastiepts zods. Un turpat līdzās Anitas ēnas mīkstās līnijas. Kā pūpols blakus dadzim.
8.1.Neskaidrs, blāvs.
PiemēriMīksta tumsa.
  • Mīksta tumsa.
  • Mīksta krēsla.
  • Mīksta jumta ēna stiepās gar staļļa priekšu.
  • Mīksti pelēkajā gaisa neredzami vītero cīruļi..
9.reti Mierīgs, ciešs (par miegu).
Piemēri..mīksts miegs nāca šonakt Silmežam, kurš vairāk nekā nebija darījis, ne panācis, kā tik noņēmies cietu nodomu.
  • ..mīksts miegs nāca šonakt Silmežam, kurš vairāk nekā nebija darījis, ne panācis, kā tik noņēmies cietu nodomu.
10.Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
PiemēriVislabāk mazgāt matus mīkstā ūdenī (novārītā, lietus vai sniega ūdenī).
  • Vislabāk mazgāt matus mīkstā ūdenī (novārītā, lietus vai sniega ūdenī).
  • Tēvu gaidīdams, Didzis sanesa pirtī auksto ūdeni no strauta, nevis no akas, jo strauta ūdens esot mīkstāks.
  • ..tvaika iegūšanai ieteicams mīkstāks ūdens, jo cietā ūdenī esošie kalcija un magnija sāļi veido uz katla sienām katlakmeni, kas pasliktina siltuma vadītspēju.
Stabili vārdu savienojumiMīksta govs. Mīksta mēle. Mīksta sirds. Mīkstais līdzskanis. Mīksti slaukt. Mīksts alus.
  • Mīksta govs — sar. Tāda govs, kuru ir viegli slaukt.
  • Mīksta mēle idioma — 1. Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.2. Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
  • Mīksta sirds idioma — Saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
  • Mīkstais līdzskanisval. — Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
  • Mīksti slaukt — sar. Viegli slaukt.
  • Mīksts alus — Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
  • Mīksts kā plūme — sar. Ļoti mīksts.
  • Mīksts klepus — Klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
  • Mīksts vēderssar. — Paātrināta zarnu iztukšošanās.
Avoti: 5. sējums