mīlnieks
mīlnieks -a, v.; reti
mīlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; iron.
Mīlētājs1.
PiemēriUn abi atrod vientuļāku solu, kur pakrēšļos.. tikai mīlnieki viens otram kaislīgus zvaigznājus sola.
- Un abi atrod vientuļāku solu, kur pakrēšļos.. tikai mīlnieki viens otram kaislīgus zvaigznājus sola.
- «Svētulis?!» Melānija pārjautāja un nodudināja skaļu smieklu. «Siržu lauzējs un mīlnieks, tas viņš ir - un vēl pirmā numura!»
- ..Lilioms - siržu lauzējs un meitu mīlnieks.. karuselī ierauga priekšpilsētas meiteni Jūliju..
Avoti: 5. sējums