Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīmiķis
mīmiķis -ķa, v.
mīmiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Mīms1.
2.Mīms2.
PiemēriRomieši dievināja savus slavenos mīmiķus - Batillu un Piladu, kas dzīvoja ķeizara Augusta laikā.
Avoti: 5. sējums