mūzika
mūzika -as, s.; parasti vsk.
1.Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.
PiemēriInstrumentālā mūzika.
Stabili vārdu savienojumiKonkrētā mūzika. Mūzikas instruments.
1.1.Skaņdarbu kopums. Arī skaņdarbs.
PiemēriKas gan nepazīst Johana Strausa mūziku, pilnu skaistas melodikas, ritmiskas virtuozitātes.
1.2.Instrumentāla skaņdarba atskaņojums, skanējums.
Piemēri..atskan mūzika, un Juris dodas visam meitu baram cauri taisni pie Dārtes un griež to, kamēr muzikants apklust..
1.3.pārn. Patīkams (kā) skanējums.
Piemēri..[Mārtiņš] klausās viņas balsī. Kaut viņa runātu vēl! Viņš klausītos, klausītos, klausītos... Kā no avota dzertu viņas balss mūziku un neatdzertos...
Avoti: 5. sējums