maestro
maestro [maˈestro] nelok., v.
1.Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
PiemēriGubernators atveda Čaikovski arī uz patversmi tai laikā, kad man bija mūzikas stunda... Diriģēju ar svētām jausmām sirdī, lielajam maestro klausoties.
- Gubernators atveda Čaikovski arī uz patversmi tai laikā, kad man bija mūzikas stunda... Diriģēju ar svētām jausmām sirdī, lielajam maestro klausoties.
- ..pie pults orķestra priekšā sēdēja simpātisks maestro, izslavēts ar savu ārkārtīgi precīzo dzirdi un augsto prasīgumu pret izpildītājiem.
- Pēc dažām dienām abu jauno dziedātāju profesors pārcēlās uz Lugano. Arī Džakomo.. taisījās braukt līdz savam maestro.
2.Izcila šahista goda nosaukums (ārzemēs). Šahists, kam ir šāds nosaukums.
PiemēriTartakovera panākumu sērija sākās ar Nirnbergas 1906. gada starptautisko [šaha] turnīru, kad viņš blakusturnīrā izcīnīja pirmo godalgu, par ko saņēma arī maestro titulu.
- Tartakovera panākumu sērija sākās ar Nirnbergas 1906. gada starptautisko [šaha] turnīru, kad viņš blakusturnīrā izcīnīja pirmo godalgu, par ko saņēma arī maestro titulu.
Avoti: 5. sējums