magnāts
magnāts -a, v.
magnāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.vēst. Liels zemes īpašnieks – feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
PiemēriPoļu magnāti un šļahtiči Krievijā rīkoja avantūristisku intervenci, kā arī intrigas cara galmā..
- Poļu magnāti un šļahtiči Krievijā rīkoja avantūristisku intervenci, kā arī intrigas cara galmā..
- Šeit [Varšavā] daudz 18. un 19. gadsimta magnātu piļu.. baroka un klasikas stilā.
- Latgales muižnieku vidū bija arī daži izcili lielmuižnieki jeb magnāti..
2.Lielkapitālists.
PiemēriFinanšu magnāts.
- Finanšu magnāts.
- Kapitālisti, starptautiskā monopolistiskā kapitāla magnāti tagad vairs nevar, kā tas bija agrāk, savā starpā izlemt jautājumus, kas skar pasaules likteņus.
- Tā [streiks] bija darba tautas atbilde franču buržuāzijas plāniem slēgt «nerentablās» šahtas un sašaurināt ogļu ieguvi par labu naftas trestiem un Rietumvācijās ogļu magnātiem.
- Viņš [rakstnieks] savāca bagātīgus materiālus gan par darba cilvēku grūto dzīvi, gan arī par to, kas notiek.. banku un lielrūpniecības visvareno magnātu kabinetos..
Avoti: 5. sējums