Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
magnāts
magnāts -a, v.
magnāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.vēst. Liels zemes īpašnieks — feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
PiemēriPoļu magnāti un šļahtiči Krievijā rīkoja avantūristisku intervenci, kā arī intrigas cara galmā..
2.Lielkapitālists.
PiemēriFinanšu magnāts.
Avoti: 5. sējums