Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
magnēzijs
magnēzijs -a, v.; parasti vsk.; novec.
Magnijs (parasti fotogrāfijā).
PiemēriFotogrāfu magnēzijs nopaukšķēja ar liesmu, atstādams smacējošu dūmu mutuli gaisā.
Avoti: 5. sējums