magone
magone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
PiemēriLauku magone.
- Lauku magone.
- Sarainā magone.
- Zīda magone.
- Magoņu pogaļas.
- Magoņu lauks.
- Magoņu eļļa.
- Lopiem nedrīkst ļaut ganīties arī tur, kur aug indīgi augi - velna rutks, magones, kreimenes, strutenes..
- Linu, magoņu.. lapām kāta nav. Šo augu lapas stumbram piestiprinātas ar plātnes pamatu.
- ..Tērvetes izrakumos.. [arheologs] konstatējis miega magoņu.. sēklas.
- sal. Atmiņā kā magone uzplaukst nīceniece savos spilgti sarkanos lindrakos.
- pārn. Bet, tikko ziemas nakts zilgajās debesīs iedegas pirmās zvaigznes, Vesetas krastos uzplaukst krāšņas liesmu magones - vietalvieši.. dodas lāpu gājienā..
- Viņa pietvīka kā magone, plaukdama rīta agrumā..
- Viņa bija piesarkusi gluži kā ziedoša magone.
Stabili vārdu savienojumiPietvīkst (arī piesarkst) kā magone.
- Pietvīkst (arī piesarkst) kā magone — Saka, ja spēji nosarkst.
2.parasti dsk. Šī auga sēklas.
PiemēriPievienot mīklai magones.
- Pievienot mīklai magones.
3.dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
Avoti: 5. sējums