Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
magone
magone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
PiemēriLauku magone.
Stabili vārdu savienojumiPietvīkst (arī piesarkst) kā magone.
2.parasti dsk. Šī auga sēklas.
PiemēriPievienot mīklai magones.
3.dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
Avoti: 5. sējums