Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mahinators
mahinators -a, v.
mahinatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
PiemēriLēļa (Augustei): Un es laikam nezinu, kādus ceļus aiziet kolhoza medus! Tavs Gustiņš ir mahinators, ne biškopis!
Avoti: 5. sējums