maksimālisms
maksimālisms -a, v.; parasti vsk.
1.Uzskatu, prasību, principu galējība.
Piemēri..jaunības maksimālisms piešķīra savdabīgu tiešumu, neviltotas alkas pēc pilnības un izjūtu dzidrumu viņas dzejai..
2.vēst. Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
Avoti: 5. sējums