maksimālisms
maksimālisms -a, v.; parasti vsk.
1.Uzskatu, prasību, principu galējība.
Piemēri..jaunības maksimālisms piešķīra savdabīgu tiešumu, neviltotas alkas pēc pilnības un izjūtu dzidrumu viņas dzejai..
- ..jaunības maksimālisms piešķīra savdabīgu tiešumu, neviltotas alkas pēc pilnības un izjūtu dzidrumu viņas dzejai..
- ..mūsdienu jaunās mātes ir tik nepacietīgas, visu dzīvē grib pagūt - strādāt, mācīties, izklaidēties, ceļot... Ārste.. šaubās, vai šis maksimālisms būtībā ir tik pievilcīgs..
2.vēst. Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
Avoti: 5. sējums