maksts
maksts maksts, dsk. ģen. makstu, s.
1.Aizsargapvaiks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
PiemēriIebāzt zobenu makstī.
2.bot. Lapas pamatnes saaugusi pārveidne, kas apņem stumbru.
PiemēriKatra [zāles stiebra] posma apakšējo daļu ietver pa lielākai tiesai vaļēja lapas maksts.
3.Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
PiemēriMaksteņu kāpuri dzīvo mājiņās jeb makstis.., kuras veido no smilšu graudiņiem, akmentiņiem, augu daļām..
4.anat. Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
5.anat. Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
PiemēriLai nodrošinātu vieglu un aktīvu pirkstu darbību, cīpslas gludi slīd caur saistaudu makstīm, kas novietotas apakšdelmā, plaukstā un pirkstos.
6.anat. Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
PiemēriMatu makstu ērces.. dzīvo zīdītāju matu makstīs.
Avoti: 5. sējums