maldināt
maldināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
PiemēriMaldināt draugu ar tukšiem solījumiem.
- Maldināt draugu ar tukšiem solījumiem.
- Nepatiesas ziņas maldina cilvēkus.
- Nemāku nevienu maldināt, Negribu nevienu sirdi krāpt..
- ..viņš, Rumpītis, taču esot maldināts, nepareizi informēts.
- Tagad to [tanku] rūkoņa atsitās pret meža sienu un atbalss, atsviesta lauku ielokā, maldināja klausītāju, šķita, it kā tanki nevis aizietu, bet joņotu šurp no pretējās puses.
1.1.intrans.
PiemēriBet Kasparam ir jādzird frontes trokšņi... Kaspars zina, ka uz jūras trokšņi maldina, tādēļ - pirms sāk airēt, ir jābūt pavisam drošam.
- Bet Kasparam ir jādzird frontes trokšņi... Kaspars zina, ka uz jūras trokšņi maldina, tādēļ - pirms sāk airēt, ir jābūt pavisam drošam.
2.Vilināt prom (no pareizā ceļa, virziena) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriTās [laumiņas] klejoja tālu ar vēju, maldinādamas ganus un medniekus, un daudz zināja stāstīt.
- Tās [laumiņas] klejoja tālu ar vēju, maldinādamas ganus un medniekus, un daudz zināja stāstīt.
- ..ķīvītes, gudrinieces, arvien citā virzienā skraidīdamas, maldināja nācēju prom no savām ligzdām un gribēja to ievadīt tālu atmatā.
- pārn. Bez atpūtas pēc laimes traucoties, Uz svešām takām maldināts es tieku..
Avoti: 5. sējums