Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
maldināt
maldināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
PiemēriMaldināt draugu ar tukšiem solījumiem.
1.1.intrans.
PiemēriBet Kasparam ir jādzird frontes trokšņi... Kaspars zina, ka uz jūras trokšņi maldina, tādēļ - pirms sāk airēt, ir jābūt pavisam drošam.
2.Vilināt prom (no pareizā ceļa, virziena) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriTās [laumiņas] klejoja tālu ar vēju, maldinādamas ganus un medniekus, un daudz zināja stāstīt.
Avoti: 5. sējums