Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
manioks
manioks -a, v.; arī
manioka -as, s.
Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
PiemēriManioka krūms.
Avoti: 5. sējums