Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mantija
mantija -as, s.
1.Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba.
Piemēri..manā priekšā stāvēja īsts karalis sarkanā mantijā ar sermuliņa rotājumu..
2.zool. Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
PiemēriZem gliemežnīcas gliemenei ir divas ādas krokas. Tās sauc par mantiju, jo tās līdzīgi mīkstam apmetnim, sākdamās mugurpusē, no sāniem pārklāj dzīvnieka ķermeni.
3.ģeol. Ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu.
PiemēriRosīgi pēta procesus, kuri noris Zemes mantijas augšslānī. Tieši ar šo slāni saistīts Zemes garozas magmatisms, iežu metamorfisms, garozas iekšējo rūdas avotu ģenēze.
Avoti: 5. sējums