mantrausība
mantrausība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMantrausības gars.
- Mantrausības gars.
- Viņa nevar paciest tēva mantrausību, strādnieku izdzīšanu..
- Mantrausība, dīkdienība, tautas īpašuma izlaupīšana, negodīgums, karjerisms, iztapība nav savienojama ar padomju cilvēka morāli.
Avoti: 5. sējums