Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
marabu
marabu [maraˈbu] nelok., v.
Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
Avoti: 5. sējums