materialitāte
materialitāte -es, s.; parasti vsk.
1.filoz. Vispārināta īpašība → materiāls [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPasauli pētījot arvien tālāk un dziļāk, cilvēks arvien no jauna pārliecinās par tās materialitāti... Visums ir materiāls un izzināms..
- Pasauli pētījot arvien tālāk un dziļāk, cilvēks arvien no jauna pārliecinās par tās materialitāti... Visums ir materiāls un izzināms..
2.Vispārināta īpašība → materiāls [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņas [gleznotājas] daiļradē negaidot ienāk asa konkrētība, vēlēšanās tvert dabas redzamās īpašības: priekšmetu materialitāti, krāsu spilgtumu, vieliskumu un faktūru.
- Viņas [gleznotājas] daiļradē negaidot ienāk asa konkrētība, vēlēšanās tvert dabas redzamās īpašības: priekšmetu materialitāti, krāsu spilgtumu, vieliskumu un faktūru.
- Mākslinieks glezno spēcīgām, sulīgām krāsām ar pastoziem, izteiksmīgiem triepieniem un lielu materialitātes izjūtu.
Avoti: 5. sējums