Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
matonis
matonis -ņa, v.
1.Vairākus desmitus centimetru garš velteņtārpu tipa dzīvnieks, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem.
PiemēriCilvēkā un mājdzīvniekos matoņi nekad neparazitē, un tautas ticējumiem, ka, dzerot ūdeni, noriti matoņi varot kļūt par slimības cēloni,.. nav nekāda pamata.
2.dsk.; zool. Velteņtārpu tipa klase, kurā Ietilpst šādi dzīvnieki.
Avoti: 5. sējums