Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
matrice
matrice -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.tehn. Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
PiemēriMetināšanas cehā visi darbi ir kompleksi mehanizēti. Samontētos karkasus ievieto formās - matricēs..
2.poligr. Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam. Iespiedforma. Metāla plāksne ar iegravētu burta attēlu (burtu saliekamām mašīnām).
PiemēriĪpašā aptverē atsevišķās ligzdās novietotas metāla plāksnītes, kurās iegravēts attiecīgā burta veidols. Šīs plāksnītes sauc par matricēm.
Avoti: 5. sējums