maukt
maukt maucu, mauc, mauc, pag. maucu; trans.
1.Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
PiemēriMaukt cimdus rokā.
Stabili vārdu savienojumiMaukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā.
1.1.Virzīt (ko) kur iekšā tā, ka (to) kas apņem, aptver.
PiemēriRunādama Vija ieģērbās jaunajā kleitā, nepacietīgiem pirkstiem mauca spožās pogas cieti apšūtajos, vēl ļoti stingrajos pogcaurumos, kas lāgā nepadevās.
2.Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
PiemēriMaukt zābakus nost.
Stabili vārdu savienojumi
2.1.Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
PiemēriZem elkšņa, gar kuru tek rāvains strauts, Gans noliecies cītīgi stabuli mauc..
2.2.apv. Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
PiemēriSkroders:.. Jau govis pieniņu sāk raut Un aitiņas pēc staļļa bļaut, Dažs drebot tupeņus [kartupeļus] vēl mauc..
Avoti: 5. sējums