Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
maukt
maukt maucu, mauc, mauc, pag. maucu; trans.
1.Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
PiemēriMaukt cimdus rokā.
  • Maukt cimdus rokā.
  • Maukt gredzenu pirkstā.
  • Viņa mauca kājās čībiņas un gāja vērt durvis.
  • Maukdams galvā silto zaķādas cepuri, viņš noteica: «Ne miera, ne brīvības nav šai zemē.»
  • Vīri mauca sakas zirgiem kaklā..
Stabili vārdu savienojumiMaukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā.
1.1.Virzīt (ko) kur iekšā tā, ka (to) kas apņem, aptver.
PiemēriRunādama Vija ieģērbās jaunajā kleitā, nepacietīgiem pirkstiem mauca spožās pogas cieti apšūtajos, vēl ļoti stingrajos pogcaurumos, kas lāgā nepadevās.
  • Runādama Vija ieģērbās jaunajā kleitā, nepacietīgiem pirkstiem mauca spožās pogas cieti apšūtajos, vēl ļoti stingrajos pogcaurumos, kas lāgā nepadevās.
  • Es salasu pienenes.., atrauju galviņas un ziedu kātiņus maucu citu caur citu gredzenos.
2.Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
PiemēriMaukt zābakus nost.
  • Maukt zābakus nost.
  • Maukt klūgai mizu.
  • «Novelc kreklu!» Ķirškalns pavēl. Meikulis [skolēns] lēni un negribīgi mauc nost apģērba gabalu..
Stabili vārdu savienojumi
2.1.Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
PiemēriZem elkšņa, gar kuru tek rāvains strauts, Gans noliecies cītīgi stabuli mauc..
  • Zem elkšņa, gar kuru tek rāvains strauts, Gans noliecies cītīgi stabuli mauc..
  • Vai nu taures mauksiet no tiem alkšņiem?
2.2.apv. Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
PiemēriSkroders:.. Jau govis pieniņu sāk raut Un aitiņas pēc staļļa bļaut, Dažs drebot tupeņus [kartupeļus] vēl mauc..
  • Skroders:.. Jau govis pieniņu sāk raut Un aitiņas pēc staļļa bļaut, Dažs drebot tupeņus [kartupeļus] vēl mauc..
  • Jūlijs: Uz kartupeļu maucamo laiku mēģināšu atkal izrauties.
  • Sīpolus maukt.
3.vienk. Sist.
Avoti: 5. sējums