Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mauri
mauri -u, v.
maurs -a, v.
mauriete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.vēst. Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
2.vēst. Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos). Šīs musulmaņu grupas piederīgais.
PiemēriZiedu laikus un arī norietu islama māksla piedzīvoja Spānijā: Kordovā, Seviljā un Granadā ir tā saucamās mauru stilā celtās arābu pilis, kur sienas klātas ar greznu un dekoratīvu rotājumu..
Stabili vārdu savienojumiMauru stils.
3.Rietumsahāras arābi.
Avoti: 5. sējums