Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
maurot
maurot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
PiemēriSkaļi maurot.
  • Skaļi maurot.
  • Govis mauro, pusvērtās durvīs skatīdamās.
  • Pa zaļas pakalnes muguru tieši pret rietošo sauli īdēdamas un maurodamas soļoja govis.
  • Sētā mauroja vērsis; skani kā tauri Viņš pūta.
  • pārn. Kuģi mauro no viņas puses. Tur vajag būt ostai.
Avoti: 5. sējums