mazdrusciņ2
mazdrusciņ [mazˈdrusciņ] apst.; sar.
1.Mazliet [2] (1).
PiemēriMiks mazdrusciņ pašķielēja uz tēvu un vēl zemāk nodūra galvu.
- Miks mazdrusciņ pašķielēja uz tēvu un vēl zemāk nodūra galvu.
- «..es te pastāvēšu zem koka, kamēr lietus mazdrusciņ pāries.»
- Viņa neatbildēja, tikai mazdrusciņ pagriezās.
2.Mazliet [2] (2).
Piemēri..un Indulis tagad iet man mazdrusciņ pa priekšu.
- ..un Indulis tagad iet man mazdrusciņ pa priekšu.
Avoti: 5. sējums