mazgāt
mazgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
PiemēriMazgāt veļu.
- Mazgāt veļu.
- Mazgāt muti.
- Mazgāt grīdu ar lupatu.
- Mazgāt logu.
- Mazgāt automobili.
- ..pa vakariem māte nesa līdzi uz mājām veļas paunas, stāvēja vēlu jo vēlu pie kūpošas baļļas un mazgāja kreklus un palagus.
- Vācu tautas medicīnā salviju lapu uzlējumā mazgā jaunpiedzimušo, lai tas nesaslimtu.
- Roka roku mazgā, abas baltas.
- Kad Ārija.. atgriežas, viņas māte ir jau novākusi galdu un mazgā traukus.
- pārn. Vasaras vakaros klusos Miglas māmiņa naskā Baltus palagus auž, Ilgi ezeros mazgā.
- pārn. Bērzs varenā priekā Kupliem lapu vīšķiem Mākoņiem mutes mazgā..
Stabili vārdu savienojumiMazgāt galvu. Mazgāt rokas nevainībā.
- Mazgāt galvu sar. — Bārt, arī lamāt (kādu).
- Mazgāt rokas nevainībā idioma — Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
- Netīru veļu mazgāt sar. — Runāt, tenkot par ko intīmu.
1.1.Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
PiemēriMazgāt dubļus no zābakiem.
- Mazgāt dubļus no zābakiem.
1.2.Laizot tīrīt (ko) – par dzīvniekiem.
PiemēriSuns mazgā ķepu.
- Suns mazgā ķepu.
- ..viņš [kaķis] tūliņ sāka lakt tasītē pienu, pēc tam nosēdās plānā zemē un mazgāja sev muti: aplaizīja balto ķepiņu, savilka to it kā dūrītē un vilka no acs pāri degunam un mutei.
1.3.pārn. Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml. Līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
PiemēriLietus mazgā namu jumtus.
- Lietus mazgā namu jumtus.
- Ūdens strūkla mazgā putekļus.
- Ramona atver logu un izliecas ārā. Silts pavasara lietiņš mazgā asfaltu, zālāju, apstādījumus.
- Rāmā ritmā šūpojas Daugavas viļņi, mazgā krastmalas granītu, apskalo tiltu balstus.
Avoti: 5. sējums