Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mazgāt
mazgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
PiemēriMazgāt veļu.
Stabili vārdu savienojumiMazgāt galvu. Mazgāt rokas nevainībā.
1.1.Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
PiemēriMazgāt dubļus no zābakiem.
1.2.Laizot tīrīt (ko) — par dzīvniekiem.
PiemēriSuns mazgā ķepu.
1.3.pārn. Līstot, plūstot skalot (ko) — par lietu, straumi u. tml. Līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
PiemēriLietus mazgā namu jumtus.
Avoti: 5. sējums