mazliet2
mazliet [mazˈliet] apst.
1.Ļoti maz [2] (1).
PiemēriMazliet palasīt žurnālu.
- Mazliet palasīt žurnālu.
- Mazliet atpūsties.
- Vanags mazliet pakavējās pie linu mārkiem: kad pagadījās garām nākt, jāpalūko, vai visiem slogi kārtībā..
- Ievedusi viešņu istabā, palūgusi viņu mazliet pagaidīt, arī Anna iegāja virtuvē.
- Nostājies gatves vidū, viņš mazliet pacēla roku. Traktors paklausīgi apstājās.
2.Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
PiemēriMazliet iedzeltens zieds.
- Mazliet iedzeltens zieds.
- Mazliet drēgns laiks.
- Iet mazliet ātrāk.
- Klaucāns bij ļoti nopietns, aiz pārāk lielas nopietnības pat mazliet bēdīgs izskatījās.
- Vectēvam rokas uz muguras. Stāvs sadudzis mazliet uz priekšu.
- Pliens mierīgi, mazliet jautri atņēma puišu sveicienus..
Avoti: 5. sējums