mazmājnieks
mazmājnieks -a, v.
mazmājniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
PiemēriTāda devīga daba pievilka te daudz iebūviešu. Mazmājnieku sametās līdz simtam pa visām piecu kungu robežām.
- Tāda devīga daba pievilka te daudz iebūviešu. Mazmājnieku sametās līdz simtam pa visām piecu kungu robežām.
- Dižistabā bija pulcējušies jūrmalas ciemu mazmājnieki, ko sauca gan par saimniekiem, būdniekiem, zvejniekiem..
- ..starpība starp Brīviņu gruntnieci un paliesu mazmājnieci tik liela, ka nekāda radniecība tur nesniedza pāri.
Avoti: 5. sējums