Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mazmājnieks
mazmājnieks -a, v.
mazmājniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
PiemēriTāda devīga daba pievilka te daudz iebūviešu. Mazmājnieku sametās līdz simtam pa visām piecu kungu robežām.
Avoti: 5. sējums