mazrunīgs
mazrunīgs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas maz runā, arī reti piedalās sarunās.
PiemēriParasti Anna bija mazrunīga un sevī noslēgusies. Bet, kad runa nonāca līdz pašas dēlam, tad valoda kļuva dzīvāka.
- Parasti Anna bija mazrunīga un sevī noslēgusies. Bet, kad runa nonāca līdz pašas dēlam, tad valoda kļuva dzīvāka.
- ..saimnieks bija mazrunīgs ne aiz nelaipnības, bet vienkārši nezināja, ko runāt.
- Viņš bija kluss un mazrunīgs, nekad nepacēla balsi, ne arī kā citādi izrādīja savus pārdzīvojumus.
Avoti: 5. sējums