Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mazrunīgs
mazrunīgs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas maz runā, arī reti piedalās sarunās.
PiemēriParasti Anna bija mazrunīga un sevī noslēgusies. Bet, kad runa nonāca līdz pašas dēlam, tad valoda kļuva dzīvāka.
Avoti: 5. sējums