Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meņģēties
meņģēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; intrans.; sar.
Rotaļāties. Arī jokoties, draiskoties.
PiemēriPēc vakariņām mazie kaķēni sāk bezbēdīgi lēkāt un meņģēties savā starpā.
  • Pēc vakariņām mazie kaķēni sāk bezbēdīgi lēkāt un meņģēties savā starpā.
  • Reiz ieraugu, ka visai kārna kaķe pie žoga meņģējas ar diviem kaķēniem..
  • pārn. Rudens pievakara saule raidīja pa logiem spožus zelta starus, kuros zeltītie putekļi jaucās un meņģējās.
Avoti: 5. sējums