Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežsargs
mežsargs -a, v.
mežsardze -es, dsk. ģen. -džu, s.; vēst.
Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam). Cilvēks, kas veic šo amatu.
Piemēri«Tu taču esi mežsargs!» Un Grāpītis ar īpašu uzsvaru atkārtoja: «Mežsargs. Meža sargs. Visu koku, putnu, zvēru un citu meža jaukumu glabātājs un vairotājs!»
  • «Tu taču esi mežsargs!» Un Grāpītis ar īpašu uzsvaru atkārtoja: «Mežsargs. Meža sargs. Visu koku, putnu, zvēru un citu meža jaukumu glabātājs un vairotājs!»
  • Aiz mums stāvēja Sīlis - mežsargs. Viņu varēja pazīt pa gabalu pēc apaļās cepures ar zaļo malu.
Avoti: 5. sējums