meistars
meistars -a, v.
meistare -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu. Kvalificēts amatnieks.
Piemēri..pāri lielceļam dzīvoja ratu meistars... Lieca vissīkstākos ratu lokus un taisīja visstiprākās rumbas un spieķus.
2.Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
PiemēriCeha meistars.
Stabili vārdu savienojumiMaiņas meistars. Meža meistars.
3.Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
PiemēriŠķilteru portreta mākslā varam uzskatīt par izcilu meistaru..
Stabili vārdu savienojumiKrāsu (arī otas) meistars. Skaņu meistars.
3.1.Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
PiemēriProtams, [siena] kaudzi līča galā.. uzmeta labu, Leikartu Lība bij sen pazīstams meistars.
4.vēst. Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
PiemēriNodarboties ar kaut kādu amatu, atverot savu darbnīcu, [feodālismā] varēja tikai cunftes biedrs - amata meistars.. Pie amata meistariem strādāja zeļļi.. un mācekļi..
Avoti: 5. sējums