Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melis
melis -ļa, v.
mele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Cilvēks, kas bieži mēdz melot. Cilvēks, kas melo.
PiemēriCiest viņa nevarēja šo muldoņu, šo pļāpu, šo izdomātāju un meli.
Avoti: 5. sējums