melis
melis -ļa, v.
mele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Cilvēks, kas bieži mēdz melot. Cilvēks, kas melo.
PiemēriCiest viņa nevarēja šo muldoņu, šo pļāpu, šo izdomātāju un meli.
- Ciest viņa nevarēja šo muldoņu, šo pļāpu, šo izdomātāju un meli.
- ..par Rabaru teica: tas esot tāds melis, ka pašu vilku varot izmelot no meža lauka.
- ..vai Hilda maz saprotot, kas šeit īstenībā notiekot, ka te, zem viņu jumta, taču augot viena vienīga meļu, blēžu un krāpnieku banda..
Avoti: 5. sējums