melnacains
melnacains -ais; s. -a, -ā
Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
PiemēriErnis ievēroja vēl «Sauliešu» kaimiņu Roķi, pamazu, melnacainu, jau nosirmojušu vīru..
Avoti: 5. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis