melnacains
melnacains -ais; s. -a, -ā
Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
PiemēriErnis ievēroja vēl «Sauliešu» kaimiņu Roķi, pamazu, melnacainu, jau nosirmojušu vīru..
- Ernis ievēroja vēl «Sauliešu» kaimiņu Roķi, pamazu, melnacainu, jau nosirmojušu vīru..
- ..pie viņas bieži ieradās kāds bāls, melnacains un melnmatains jauneklis..
Avoti: 5. sējums