Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
melnkāja
melnkāja -as, s.; parasti vsk.
Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu.
PiemēriKāpostu melnkāja.
Avoti: 5. sējums